Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovēnijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Slovēnijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Slovēnijas ir iekļautas 3 vietas (2 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 6 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Slovēnija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1992. gada 5. novembrī.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Škocjanas alas Slovēnijas piejūras reģions
45°39′53″N 13°59′31″E / 45.66472°N 13.99194°E / 45.66472; 13.99194
1986 Daba vii, viii Šīs kaļķakmenī veidojušās alas ar kopējo dziļumu vairāk nekā 200 m. Alu daudzie ūdenskritumi un pašu alu sistēma ir viena no lielākajām zināmajām pazemes telpām pasaulē. Alas atrodas vienā no slavenākaiem karsta parādības pētījuma vietām pasaulē.[2] 390
Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpu kalnos Centrālslovēnijas reģions
45°58′32″N 14°31′46″E / 45.97556°N 14.52944°E / 45.97556; 14.52944
45°58′14″N 14°32′29″E / 45.97056°N 14.54139°E / 45.97056; 14.54139
(kopā ar Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Šveice Šveici un Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2011 Kultūra iv, v Šis vietu komplekss kopā ietver 111 mazas individuālas pāļu mājokļu apmetnes, kas atrodas Alpu kalnu sistēmā un ir veidotas no 5000. līdz 500. gadam p.m.ē. uz māla ezeriem, upēm vai mitrājiem. Izrakumi, kas ir veikti dažas no vietām, ir snieguši pierādījumus par aizvēsturisko laiku — neolīta un bronzas laikmeta — cilvēku mijiedarbību ar apkārtējo vidi. 56 vietas no 111 atrodas Šveices teritorijā. Apmetnes ir ārkārtīgi labi saglabājušās un sniedz kulturāli bagātīgus arheoloģiskos pierādījumus, par dzīvesstilu agrīnās sabiedrības sākumā šajā reģionā. Kopumā Slovēnijā atrodas 2 vietas.[3] 1363
Dzīvsudraba mantojums. Almadena un Idrija Goriškas reģions
46°0′4″N 14°1′19″E / 46.00111°N 14.02194°E / 46.00111; 14.02194
(kopā ar Valsts karogs: Spānija Spāniju)
2012 Kultūra ii, iv Šajā pasaules mantojuma objektā ir iekļautas Almadēna (Spānijā), kur dzīvsudrabu iegūst kopš seniem laikiem un Idrija (Slovēnijā), kur pirmo reizi dzīvsudrabs konstatēts 1490. gadā. Spānijā esošais objekts ietver ēkas, kas attiecas uz kalnrūpniecības vēsturi, tostarp Retamaras pili, reliģiskās ēkas un tradicionālos mājokļus. Idrijas objekts ietver arī dzīvsudraba tirdzniecības vietas un infrastruktūra, kā arī ogļraču dzīvojamās mājas un raktuvju darbinieku teātri. Šīs abas vietas ir divas lielākās dzīvsudraba raktuves pasaulē.[4] 1313

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vietas Slovēnijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Fuzinas pakalns Bohiņā Goreņskas reģions
46°16′15″N 13°57′6″E / 46.27083°N 13.95167°E / 46.27083; 13.95167
1994 Kultūra ii, v 592
Fraņas partizānu slimnīca Goriškas reģions
48°34′1″N 14°33′0″E / 48.56694°N 14.55000°E / 48.56694; 14.55000
2000 Kultūra i, iii, iv 1433


Jože Plečnika humānisma arhitektūra Ļubļanā un Prāgā Centrālslovēnijas reģions
46°0′44″N 14°30′22″E / 46.01222°N 14.50611°E / 46.01222; 14.50611
46°2′54″N 14°30′22″E / 46.04833°N 14.50611°E / 46.04833; 14.50611
46°2′51″N 14°30′13″E / 46.04750°N 14.50361°E / 46.04750; 14.50361
46°4′3″N 14°31′43″E / 46.06750°N 14.52861°E / 46.06750; 14.52861
46°4′6″N 14°29′48″E / 46.06833°N 14.49667°E / 46.06833; 14.49667
(kopā ar Valsts karogs: Čehija Čehiju)
2015 Kultūra i, ii, iv 5968

Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.) Dienvidaustrumslovēnijas, Centrālslovēnijas, Dienvidaustrumslovēnijas un Slovēnijas piejūras reģioni
45°32′29″N 14°46′9″E / 45.54139°N 14.76917°E / 45.54139; 14.76917
45°35′22″N 14°26′41″E / 45.58944°N 14.44472°E / 45.58944; 14.44472
(kopā ar Valsts karogs: Albānija Albāniju, Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Bulgārija Bulgāriju, Valsts karogs: Horvātija Horvātiju, Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Polija Poliju, Valsts karogs: Rumānija Rumāniju, Valsts karogs: Spānija Spāniju un Valsts karogs: Ukraina Ukrainu)
2015 Daba ix 6016
Klasiskais karsts Slovēnijas piejūras reģions 2015 Daba vii, viii, ix, x 6072
Miera pastaiga no Alpiem līdz Adrijas jūraiPirmā pasaules kara mantojums Goreņskas, Goriškas un Slovēnijas piejūras reģioni
46°24′17″N 13°35′46″E / 46.40472°N 13.59611°E / 46.40472; 13.59611
2015 Kultūra ii, vi 6077